Naktij arī pa prātam gāja izliet savus pinkšķamos, kad tiku puslīdz vietā, ko dēvēt par mājām, viscaur cerēju, ka vismaz apakšveļa būs palikusi paciešamā slapjuma stāvoklī. Ar to visi ūdens prieki nebeidzās, rīta brokastu laikā mums sveicienu nodeva padomjlaiku labuma trubas! Kā tur bij ar tiem grēku plūdiem? Dikti par drīzu, lai sāktu vaidēt, tāpēc operatīvi ziedojām potenciālās lupatas un savu pusstundu atkal iejutāmies jau pieminētās varones lomā. Cik iedomīgi, tai bridī es sapratu, ka lupatas un darbs ar tām man piestāv. Esmu ļoti iejūtīga, varētu pat par smalkjūtīgu atzīt, ka tā varu neņaudēt, ka "ochenj graznoje" u.t.t., bet ar cieņu saturēt sevi un iet cīņā! :)
Pašlaik mani nodarbina kāda ne pārāk dziļa, taču doma, kas zināmā mērā saskan ar nesen pētīto Darvina evolucionāro teoriju... Liekas, man ir izdevies atklāt [radīt]kāda reptīļa Lieldienu olas. Skatīt zemāk. Priecīgus svētkus! :*
* Mamma atzina, ka tik preteklīgas viņas mūžā ir pirmoreiz! :D Būs ko baznīckungam nosmieties.
No comments:
Post a Comment