Uzķēru sevi pie domas (jā, jā, skats kā auns, kas sēž uz jauniem vārtiem), ka diena ir pagājusi vienā sevis noliegšanā - ne cigarešu, ne draugu, ne interneta, ne ārpasaules. Un what for? Tā vienkārši - es nobijos no 16. jūnija (šīs nervu paliekas mani noskaņo garīgi nestabilai dzīvei, bet izskatās, ka neko tai steigas un nervozitātes izjūtai izdarīt nevar). Brutāli, cik ļoti man pašai sev ir jāiestāsta, ka mērķis ir tā vērts; ar ķīmiju es divvientulībā pavadu vairāk laika kā ar saviem mīļukiem, respektīvi, tikko beidzās 9h randiņš.
P.s. Sviestmaizes likums skan: "Ja gadienā ir pirmā skolas diena pēc pēdējās brīvlaika dienas, tu 100% no teorētiski iespējamām iespējām saslimsi ar angīnu un/vai citiem faringo-laringo mēsliņiem."
P.p.s. Kā arī - ja mācētu komponēt dziesmas, būtu viena par zebiekstēm, kas pārrijušās olas, turpinot pēcsvētku palieku likvidēšanu.
No comments:
Post a Comment