Daudz saru, maz iekšu.

Abrazīvs skuķis, tu, mās.
Godīgs līdz kaulam, kad sāp.
Novecojis vīns un paklājs,
Es kuru dzeru un pa kuru slāju.
Sniegšu tev riebīgo jā:
"Ej, kolīdz tiec man cauri."

Kad tu tur savā Nīderlandijā, tev katru nedēļu nāks pastkartes ar pienenēm un ievām. Tu tik skumsi pēc Anatomikuma, Bolderājas, Daugavas, Esplanādes, Imantas, Jaunmārupes, Ķemeriem, Līksnas, Mežparka, Nīcgales, Purvciema, Āgenskalna, Rundāles, Saulkrastiem, Viesturdārza, Slīteres...manis.
Māsa, Tu mans kindersurprise jau 19 gadus. Ja atceries tos sivēnus, kurus kopīgi nomaitājām ar baltu maizi, tad zini, es labprāt tūliņ uzreiz pieviena šitā sabarotu tavus ārzemju sapņus. Nejau dēmonisks ļaunums, kas te tagad caur rindām sintezējas, bet gan egoistiska mīlestība un greiza sirds.