Aizej, ja ir laiks, uz kapiem.

Es "in general" esmu ļoti priecīga - man ir ziloņa lieluma cienīgi sapņi. Kam apkārt skraida pelītes un grauž. Šīm pelītēm ir vārdi :
1. - integrālis
2. - diferenciālintegrālis
3. - daudzpakāpju atvasinājuma funkcija
4. - logaritms
5. - un visbeidzot, taču vismaktenākā un galīga sirdsdāma - fizika ar saviem ķipariem zem sāna.


+Ak, jā, pirmā ekskursija ar savu grupu mums tīri veiksmīgi noritēja Meža kapos. Un tad nu tik bija - Austra Skujiņa, Zemdega, Čakste, Dora Pliekšāne un, jā, Rainis pats ar ārprātīgu monolīta pieminekli, kurš, šķiet, tiešām dzied to literatūras esenci - "Ave Sol". Un negodīgi, ka pat pēc nāves palika Rainis, nevis Aspazija un Rainis vai tikai Aspazija. Ja godīgi, viņas pieminekli es neieraudzīju, kaut ļoti centos - sak, kaut kur pie ģēnija kājām vien mētājas.

P.s. Cieniet tos, kas aizgājuši. Pēc kapu kultūras ir jātiecas un tā var dot tikai gandarījumu pašam.



Attēli:




"Spēcīgs es celšos pret sauli augšā" - es, vispār, arī... :)




Jocīgi, ka tieši šajā foto ir tā saule.




Piemineklī iegravēts - Kiska (vīra veltītais apsaukājums). Mīļi, ka tev pat pēc nāves ir šis tas sentimentāls.




Šeit ir visai īpatnēja kapu kopa. Šis piemineklis ir daļa no iepriekšējās bildes. Nav redzams arī piederošais galdiņš un apmale, uz kuras var ērti piesēst. Es atvainojos, ka nevaru īsti pateikt, vai tā ir čigānu tradīcija, bet katrā gadījumā - viņi neaizmirst savus piederīgos, nāk uz kapiem un ar viņiem kopā atzīmē svarīgus svētkus.



Mērķis bija šis piemineklis. Nevaru aprakstīt, ko īsti jūtu, uz to skatoties, bet ir savādi.




Šis ir mans viens no iecienītākajiem. Pārāk jau nu latvisks, lai nemīlētu.





Biežs un patiesībā skaists motīvs - spārni un eņģeļi.