uz 28.10.2010.
"Atskaite"
Kabatas zaglis pareizi dara,
Kad tas roku bāž aiz Tavas drēbes...
- Tava auguma mecenāts bijis meistars,
Un
Tevi
Ir vērts zagt.
Kāreiz mazule, zoss spalva, - iekšā.
Un es nespriežu ar variācijām, ka manī nav.
Tur esi Tu, mana endotermālā stacija dzīves,-
Per aspera ad astra.
______________________________
Var jau gadīties, ka dzejnieks no manis ir tik, cik pati iedomājos, bet, nopietni, man tas ir tālu vienalga. Un tas, cik daudz var paņemt, nemētājas tā vienkārši - uz to ir jāstrādā. No rītiem, dienās, vakaros, naktīs - nevajag aizmirst, ka laime, ja viņa ir tāda, ko zini, ka vērts paturēt, grib, lai to vērtē līdzi globālai sasilšanai, kara draudiem un augstāk par pašu sevi.
No comments:
Post a Comment