Adventes šļupsti...

Šis rīts, apaudzis ar kofeīna krūzītēm, tik un tā manī ieceļ baisu miegainību un žubītes - hop hop uz siltajām zemēm. Tas laikam ir no slimības, ko sauc par ziemu.

Pārdomas skan šādi: Garkājainās būtnes paliek garkājainas no tā, ka var ātri paiet prom. Nav obligāts nosacījums - uz kurieni, man tikai bīšiņ gribētos zināt, kāpēc. Jo relatīvais laika periods bija 3 gadi. Un var jau 10 sastumt vienā, ja gadās, ka ir dvēseles biedrs. Tak negadās /-ījās/. Vajag pateikt vērtējumu un, visņaudulīgāk, protams, ir -žēēēēl. Nekas, man taču arī ir pietiekamas iespējas, es taču arī varu visādi, kā man patīk, - vienus atstāt, citus atrast. Galvenais - mācēt nesapīties tajā, kas ir vientulība. Šis, varbūt, paliek aktuāli tikai pēc 50, kad vīriešu paliek mazāk, bet ir arī uz Ziemassvētkiem. Mācoties no citu cilvēku, manuprāt, kļūdām, vakar iesaistījos patiesi sirdskārotā nodarbē - taisījām adventes vaiņagu. Sanāca nu bezgaumīgi eleganta Godzila. Un pareizākais, ko šādos brīžos var teikt, ir tas, ka tā ir mūsējā. Jo cilvēkam, ko esmu sapratusi, ir svarīgi jēdziens viņējais un mūsējais, nevis tikai kļūt par pilnīgi brīvu no visa ierēdni, jo maizi ta gribēsies tik un tā (šo var definēt kā nepatīkamu sarežģījumu, ne?). Es pat varētu būt gatava pieņemt, ka kādam vajag atmest visu - smēķēšanu, saldumu rīšanu, cilvēkus un pievērsties pārtikšanai no sava gara. Un tieši sevis dēļ. Dažiem tas pat iznāk tik graciozi un nemāksloti, ka apziņa noraustās, bet skatoties uz vispārējo fonu - parasti tā tik tāda amzierēšanās. Pietam, kas skraida apkārt tēmai - esmu īpašs. Īpašāks par tiem bezmugurkaulniekiem, kas zem manis. No kā es secinu, ka tas ir pusaudžiem tik raksturīgs periods? - Sauciet to par pieredzi vai nu par vienkāršu jušanu līdzi, jo cilvēks ir tas, kurš sabūvēja mājas un ciemus tāpēc, ka viņam tos citus vajadzēja. Un ģimenes netaisa tāpēc, ka mamma teica un neiemīlās tāpēc, ka tētis teica. Un vēl, kas ir baigā nopietnā tēma, kuru es čāpstinu jau no benudārza laikiem, ka mīlestības visas ir īpašas pa savam un NEKAD nebūs tā, ka varēs piemērot skalāru vienību, lai varētu tās attiecināt uz augšu/leju. Un tas ir tik sasodīti labi.

P.s. Mācoties par muskulatūru, atklājās, ka man ir visas iespējamās papildcīpslas uz plaukstas. Esmu kā eksponāts. Nu ja, visi jau gaida tos briesmīgos medicīnas studenta stāstiņus, bet man ir jāsaka, ka esmu aukstasinīga kā zive. Formalīns kā formalīns. Līķis kā līķis.


+ mierīgu un skaistu jums adventes laiku, zaķīši!!! :)